Viena Rīga-daudz talantu

Ivara Zviedra vārds plašāku viļņošanos kinoskatītāju un kritiķu vidū ieguva pirms diviem gadiem ar filmu "Dokumentālists". Taču laiks rit, un Ivara kontā jau ir citas filmas, kā viņš pats teic «novērojošā dokumentālā kino» žanrā. Saruna par filmu uzņemšanu, par uzticēšanos, par dzimto Rūjienu un turienes dialektu, un par riteņbraukšanu.

Kultūras izcilības balvas ieguvējs Žaņa Lipkes memoriāls un tā veidotāji. „Šis muzejs to ir pelnījis,” par nule kā iegūto izcilības balvu kultūrā saka Žaņa Lipkes memoriāla veidotāji uzņēmējs Māris Gailis un viņa sieva, arhitekte Zaiga Gaile. Šis ir viņu sirdsdarbs. Par tā tapšanu un nozīmi Latvijā un pasaulē – raidījumā saruna ar Māri un Zaigu Gaiļiem, Žaņa Lipkes vedeklu Āriju Lipki un muzeja direktori Lolitu Tomsoni.

Sadalot „Spēlmaņu nakts” balvas, par aizvadītās sezonas Gada aktieri atzīts Dainis Grūbe. Dailes teātra aktieris viņš ir jau četras sezonas, pēc nopietna un intensīva darba teātrī saņēmis augstu žūrijas un skatītāju novērtējumu.

Jānis Oga vada Latvijas Literatūras centru un paša dibināto grāmatu apgādu "Mansards", kas kļuvis par vienu no straujāk augošajiem Latvijā.

Aina vada klavesīna klasi Latvijas Mūzikas akadēmijā, apvienojot pedagoģes darbu ar Baha Mūzikas fonda prezidentes pienākumiem. Viņa dibināja festivālu 2001. gadā, un kopš tā laika tas ir Ainas Kalnciemas sirdsdarbs.

Viens no Rīgas - Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 notikumiem - franču mākslinieces ORLAN vizīte. ORLAN Rīgā uzstājās ar lekciju, piedalījās publiskā diskusijā, un arī savas izstādes "ORLAN - Francijas laikmetīgās mākslas ikona. Le plan du film un citi scenāriji" atklāšanā. Stāstu par ORLAN viesošanos Rīgā klausieties raidījumā.

Abi mākslinieki nākamgad Latviju pārstāvēs Venēcijas mākslas biennālē. Savukārt par kopīgo darbu „Bez nosaukuma” festivālā „Survival Kit 6” abi nominēti Purvīša balvai 2015. Par komandas spēku, par divu atšķirīgu mākslinieku kopā strādāšanu uzzināsit raidījumā „Viena Rīga – daudz talantu”.

Kristīne Matīsa, spilgta kino aprakstniece, vēsturniece. Visvairāk Kristīne raksta par Latvijas filmām. Par mūsdienu un arī par senajām leģendārajām un to veidotājiem. Precīzi un tēlaini. Kad to izlasi, ir tā itin kā ar labvēlīgu cilvēku būtu domās dalījies.

Producente, kinorežisore un scenāriste Antra Cilinska savu dzīvi ir saistījusi ar filmu veidošanu. Nesen viņa producēja dokumentālo portretfilmu par pasaulslaveno gleznotāju – latvieti no Amerikas - „Teritorija Vija Celmiņš”. Šoreiz skaidrosim, kur ir pašas Antras Cilinskas teritorija.

„Fotoizstāde, kurā vērojamas Rīgas salas, ir manas atvadas no Rīgas,”- teic fotogrāfs un kino dokumentālists Kaspars Goba. Cilvēks, kurš agrā jaunībā gribēja iegūt brīvību, darbojoties lauksamniecībā, tad apceļojot pasauli un aprakstot un fotografējot redzēto.

Šovasar vācu izdevniecība DOM publishers laidusi klajā Arhitektūras ceļvedi par Rīgu. To veidojis Jānis Krastiņš. Tas ir nozīmīgs notikums un iemesls, lai viens no ražīgākajiem pētniekiem Latvijas arhitektūras teorijā, daudzu grāmatu un publikāciju autors, arhitekts Jānis Krastiņš viesotos raidījumā.

Šajās Dzejas dienās Inese Zandere atvērs ne tikai savu jauno dzejas krājumu „Putna miegā”, bet arī atjaunoto dzejas gadagrāmatu bērniem - „Garā pupa”.

Signe Baumane, animācijas filmu režisore, skolojusies Latvijā, šeit izveidojusi savas pirmās īsfilmas. Pirms gadiem 20 Signe aizceļoja - uz Ņujorku. Kopš tā laika viņas iedvesmas avots ir arī Amerikas kultūra. Signe kļuvusi par ASV Kinoakadēmijas locekli. Kad režisore pabeidz filmu, viņa brauc uz Latviju parādīt šīs puses ļaudīm.

Sandra Jakušonoka ir viena no pazīstamākajām Bolderājas šarma kopējām un aizstāvēm. Nesen durvis vēris arī viņas vadītais Bolderājas tūrisma informācijas centrs, kurā Sandra kopā ar domubiedriem caur ekskursijām un lekcijām par Bolderājas vēsturi maina stereotipus par šo Rīgas apkaimi.

Ilona Brūvere – režisore, producente, žurnāliste, tulkotāja. Šobrīd ar sev raksturīgo – visu vai neko, Ilona Brūvere darbojas projektā Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta. Divi vērienīgi pasākumi – Eiropas modes vēstures lappuses „Dāmu paradīze” un Liktens lietu muzejs ir viņas lolojumi.

Kā dejotājs un vēlāk kā TDA "Vektors" vadītājs Uldis Šteins piedalījies visos Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos "Gaudeamus". Par to viņš šovasar tika īpaši sveikts. Arī deju lieluzvedums "Lec, saulīte!" ir šīsvasaras dejotāju spilgts notikums, kurā kopā ar savu kolektīvu bija Uldis Šteins, Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Uzstāšanās Cēsu jaunās koncertzāles atklāšanā, piedalīšanās koncertā „Dzimuši Rīgā” – šajā vasarā Egila Siliņa dziedājumu varam baudīt arī Latvijā. Par savu dzīvi mūzikā, dzīvojot ārpus Latvijas, un sajūtām, epizodiski atgriežoties mājās, raidījumā stāsta Egils Siliņš.

Gleznotājai Maijai Tabakai pieder vismaz viens Latvijā līdz šim nepārspēts rekords: viņas gleznu izstādi Nacionālajā mākslas muzejā divos mēnešos 1992. gadā apmeklēja 76 tūkstoši cilvēku. Arī tagad mākslinieces darbu klātbūtne ir garants apmeklētāju interesei gan Cēsu Mākslas festivālā, gan mākslas galerijā Daugava Rīgā.

Ērģelniece Iveta Apkalna - viena no koncerta „Dzimušī Rīgā” mūziķēm. Par koncerta radītajām emocijām, par digitālajām ērģelēm, ko ar savu entuziasmu sarūpējusi Latgales vēstniecībai „Gors”, kā arī par vasaras brīvdienām Latvijā un gaidāmajiem koncertiem „Rīga 2014” zīmē uzzināsit sarunā ar Ivetu Apkalnu.

8. Pasaules koru olimpiādē komponists Uģis Prauliņš vadīs meistarklasi, kurā stāstīs par kormūzikas un tradicionālās dziedāšanas saskarsmes punktiem. Kā tik dažādā mūzika, ko komponists klausās un rada arī pats, sadzīvo viņa prātā un sajūtās?

Režisors Viesturs Kairišs šajā sezonā ir krietni strādājis: operā un filmā. Darbi tapuši un top Latvijā, Vācijā un arī citviet pasaulē. Par padarīto vairāk uzzināsim raidījumā.

Šodien raidījumā viens no savdabīgākajiem Latvijas mūziķiem Raimonds Tiguls, par kuru raidījuma autore Lia Guļevska saka: "ļoti latvisks ar pasaules vēju matos". Komponists un producents, kura mūzikas albumi tiražēti vairāk nekā 20 mūzikas izlasēs Vācijā, Šveicē un Beneluksa valstīs. 2007. gadā viņš piedalījies projektā Lībiešu krasts - Gotlande, 2008. - nodibinājis mūzikas izdevniecību SIA Moonlight Sound Design, 2010. gadā - Pasaules mūzikas un mākslas fondu.

Ar vairākiem zīmējumiem uz māju sienām un vārtiem Rīgas ielās nesen tika atklāts ielu mākslas festivāls „Blank Canvas”. Ar ko ielu māksla atšķiras no grafiti, vai rīdzinieki ir gatavi ielu mākslas pieņemšanai - par to saruna raidījumā.

Rotu mākslinieka Valda Brožes darbi pašlaik skatāmi galerijā "PUTTI" un atrodas starp 20 citu mākslinieku rotām, kurās izmantots dzintars. Mākslinieks strādā ar zeltu, sudrabu, dažādiem dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem. Viņa spēks un individuālais rokraksts izpaužas darbos ar emalju. Raidījumā uzzināsit, kāpēc var teikt, ka Valdis ir rotu mākslinieks jau kopš bērnības, kāpēc joprojām piemin viņa diplomdarbu un ko atklājis, strādājot ar dzintaru.

Kā mākslā radīt ko patiesi jaunu? Mākslinieki Raitis un Rasa Šmiti ir jauno mediju kultūras iniciatori Latvijas laikmetīgajā mākslā, un radošos meklējumos šo jomu noturējuši jau veselus divdesmit gadus. Izveidojot elektroniskās mākslas un mediju centru "e-lab", vēlāk – jauno mediju kultūras centru RIXC, festivālu "Māksla + komunikācija", interneta radio "OZOne", šobrīd izstāžu zālē "Arsenāls" apskatāma abu, sadarbībā ar Armīnu Medošu, kūrēta starptautiska izstāde "Lauki".

Ģirts Boronovskis ir Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja mākslinieks visu savu darba mūžu. Ar jaunāko izstādi „Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”, kurā redzama pasaules klases kolekcija, Ģirts un viņa kolēģi ir iekārtojušies jaunajās pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32.

Gleznotājs Dzintars Zilgalvis jau sešpadsmit gadu ir kultūras un mākslas projekta „Noass” kapteinis. Viņš veidojis arī vienu no interesantākajām izstādēm, kas pašlaik "Rīga 2014" ietvaros apskatāmas Stūra mājā. Raidījumā saruna par mākslu, sabiedrības briedumu un arī par to, kas Dzintaram Zilgalvim pēc piecpadsmit gadu pārtraukuma licis atsākt gleznot.

Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava īsteno koncertprogrammu, kas kļūst par Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas nozīmīgu notikumu – trīs Baha pasiju atskaņošanu. Bet pavisam drīz sastapšanos ar klausītājiem piedzīvos vēl kāds diriģenta izlolots muzikāls uzvedums „Rakstītāja”.